Tātad. Reiz sensenos laikos, tāltālā zemē, vēl tālākā par Preiļiem, dzīvoja četri pensionēti lopi- Ēzelis, Suns, Kaķis un Gailis. Dzīvoja viņi četri bēdu nezinādami, līdz pansionāta direktors, es gribēju teikt Saimnieks nosprieda, ka gana ilgi ir par velti barojis četras mutes. Kā optimālāko risinājumu viņš saskatīja zupas katlu. To padzirdējuši mūsu stāsta varoņi nedaudz satraucās, kā gan četriem cienījama vecuma džentlmeņiem izdzīvot šai ļaunajā pasaulē. Domāja domāja un izdomāja, ka pirmkārt jāpamet šī vieta, otrkārt jāatrod darbu. Klusām izlavījušies no pansi.. ptu, kūts viņi devās uz tuvējo pļavu apspriesties par nākotni. Spriedās spriedās līdz izspriedās, ka lai nu kur, bet pilsētā darbu var atrast, ja neveiksies, tad varēs kaut mūziku uz ielas spēlēt. To nosprieduši mūsu četri varoņi dibināja akapella kvartetu un devās uz ziemeļiem, uz Brēmeni. Pēc vairāku dienu gājuma, kura laika viņi vairākas reizes mainīja kustības virzienu, te nogriežoties uz ziemeļiem, te pēkšņi apmetot slaidu cilpu ziemeļu virziena, te pēkšņi apstājoties, apgriežoties un uzsākot kustību ziemeļu virzienā (man ir zināmas aizdomas, ka kapteinis Ēzelis zina tikai vienu debespusi) viņi nonāca pie kādas mazas jaukas kotedžiņas meža vidū. Ieskatījušies iekšā viņi ieraudzīja sēžam grupu jaunekļu un ieturamies. Nezinādami kā labāk sevi stādīt priekšā viņi nolēma veikt savu pirmo koncertu. Lai uzstāšanās būtu iespaidīgāka, tika nolemts, ka Gailis nostāsies uz Kaķa muguras, Kaķis uzkāps Sunim, bet Suns balansēs uz Ēzeļa. Diemžēl labos nodomus izjauca Ēzeļa artrīta mocītās kājas. Nespēdams izturēt slodzi viņš saļima un visi uz viņā esošie lopi sakrita lielā čupā. Tas ir gandrīz visi, Gailis izmantoja savus spārnus un izsita logu, pa kuru ielidoja istabā pie pārsteigtajiem jauniešiem. To saprotams redzēdami tik ķertu lopu nolēma dot kājām vaļu. Nedaudz atguvusies no trieciena Ēzelis, Suns un Kaķis pievienojās savam negausīgajam draugam, kurš tērēja laiku piebāzdams savu guzu. Atkal apvienojies kvartets nolēma nedaudz pacienāties ar palikušajiem labumiem un doties pie miera. Savukārt jaunekļi nolēma, ka nekaitētu īsti noskaidrot, kas tieši ir tas ko viņi redzēja. Izvilkuši lozes viņi nolēma vienu sūtīt izlūkos. Klusi ielīdzis mājās viņš tumsā ieraudzīja Kaķa zaļi spīdošās acis un noturēja tās par nakts apgaismojumu gaismas slēdzim. Cerot nospiest slēdzi viņš ar diviem pirkstiem iebakstīja Kaķa acīs. Tas savukārt nepalika parādā, dusmīgi ierēcies viņš metās jaunekļa sejā to ecēdams ar nagiem. Noplēsis kaķi kopā ar dažām strēmelēm ādas jauneklis nosprieda par labāku ātri pamest ēku, bet diemžēl uzkāpa uz kājas Sunim, kurš savukārt neveiklo jaunekli aplaimoja ar jauku kodienu. Atmodies Ēzelis nevarēja saprast, kas par ... te notiek, tādēļ braši iesaistījās kaujas laukā, braši dalīdams spērienus pa labi un kreisi. Saceltā trača uzmodināts Gailis sāka sparīgi ķērkt. Pārbiedētais un traumētais jauneklis pa taisnāko ceļu metās pie saviem draugiem, lai pavēstītu, ka mājā ievākusies čigānu/žīdu varza, un, ka labāk būtu pārcelties uz kādu mierīgāku rajonu. Un tā Brēmenes muzikantu kvartets ieguva sev jaunas mājas.Atgriežoties pie realitātes. Rīgā esošā statuja ir Brēmenes pilsētā esošās statujas atdarinājums, tomēr tajā ir vērā ņemama atšķirība. Orģinālā dzīvnieki nav nostājušies aiz loga rāmja. Tas izskaidrojams ar to, ka Rīgas statuja ir Brēmenes pilsētas dāvinājums Rīgas pilsētai 1990. gadā, un tā simboliski attēlo to kā četri muzikanti pa plaisu Berlīnes mūrī skatās no Rietumiem uz Austrumiem. Apskatot statuju tuvumā nevar neievērot, ka dzīvnieku purni spoži noberzti. Tas izskaidrojams ar ticējumu, ka paberzējot dzīvnieku purnu, kāda vēlēšanās piepildīsies. Svarīgi, ka jo augstākstāvoša dzīvnieka purnam pieskarsies izsakot savu vēlēšanos, jo lielāka ir iespēja, ka tā piepildīsies. Brēmenes muzikantu Statuju ir iespējams atrast šeit
Skatīt lielāku karti


